Pazemes antena

[Ingus Siliņš]

Sveki radioamatieri, vai kāds ir eksperimentējis ar pazemes antenām? 20...30 to gadu radiožurnālos bija pat aprakstītas dažādas konstrukcijas. Pati vienkāršākā, ko es izmantoju eksperimentiem, ir iezemēto elektrodu antena. Parasti izmantoju divus "grilla iesmus" un 25...30m garu vadu ( attālums starp zemējuma elektrodiem ap 25...30m ). Elektrodus pieslēdzu paštaisītiem uztvērējiem un klausos ēteri. Labi strādā VLF, garajos, vidējos viļņos un pat īsviļņos. Esmu izmēģinājis arī ELF un VLF raidītājus un uztvērējus ar šīm antenām.

[YL2VW]

Man šķiet tas, ko aprakstīji (vada gabals, kuram abos galos zemējums), ir zināmā mērā līdzīgs BOG (Beverage On Ground) antenai, ko radioamatieri izmanto uz 160m un 80m diapazonos virziendarbības uztveršanai, ja nav vietas standarta beveridž antenai, kas ir stipri garāks un neguļ uz zemes.
https://ve7sl.blogspot.com/2016/09/the-amazing-bog.html

[Ingus Siliņš]

Lai gan Beverage antenas ir visai līdzīgas, šai antenai angliskais nosaukums būtu "ground spike antenna"
https://www.youtube.com/watch?v=jHK7kKsVVw0
Ingus

[YL2VW]

par LF/VLF īpatnībām neko daudz nezinu. Bet noteikti pazemes antena īsviļņos nevar "labi strādāt", jo zemē šādu viļņa garumu signāla stiprums ātri zūd. Tas ka šāda grilla iesmu antena kaut ko uztver īsviļņos, ir pateicoties tam vada gabalam, kas šos iesmus virs zemes savieno. Tur arī rodas līdzība ar BOG. VLF (3-30 kHz) izmanto sakariem ar zemūdenēm, jo īsāku viļņu signāli ūdenī (un arī zemē) tiek ātri vien absorbēti. Ja jau varētu iztikt ar īsākiem viļņiem (līdz ar to mazākām antenām) sakariem ar zemūdenēm, tad nebūvētu 200m garus mastus šim nolūkam, kā Upīškalnā

[Ingus Siliņš]

Parasti ir problēma aizraidīt to radiosignālu, bet uztvert ar 1m garu pīcku nav vairs problēma. Parasti aktīvās elektriskā lauka antenas ir 1m garš stenītis, kas pieslēgts lauktranzistora aizvaram un rezistoram ar 1...5 megaomu rezistoru priekšspriegumam. ELF gadijumā rezistors var būt 100 megaomi līdz gigaomam. Antenu jāuzstāda atklātā vietā, kur to nenoēno koki, ēkas, augsti masti...
Runājot par iezemēto elektrodu antenu, esmu mēģinājis to uz VLF, LF, MF ( 20Hz - 1,6MHz ). Pirmo reizi izmēģināju piemājas dārzā ar 25...30m garu koaksiālo kabeli un zemējuma stieņiem. Ar tiešās pastiprināšanas radiouztvērēju garo viļņu radiostacijas skanēja ar tīru un dzidru skaņu, nekādas šņākoņas vai rūkoņas fonā. Vidējos viļņos varēja uztvert dažas AM radiostacijas dienā, par rādio "Nord" no Rīgas, 120km attālumā ( Alojā ) 2006 gadā.
Naktī vidējie viļņi bija "pārbāzti" un rūpnieciski ražotais kabatas MW AM/FM rādio bija pārslogots no spēcīgiem signāliem. Iezemēto elektrodu antenai pieslēdzu spoli ar atzariem ( apm. 100 vij kopā ), ko tuvināju AM radio ferīta antenas galam. Īsti neaceros, vai veicu eksperimentu ar kabeļa virszemes daļas ekranēšanu ( centrālā dzīsla pie zemējuma elektroda, uztvērējs pie otra elektroda un kabeļa centrālās dzīslas. Kabeļa ekrāns pie otra elektroda. ). Veicu arī VLF uztveršanu ar savu paštaisīto VLF dabas rādio vairākus km no pilsētas. Šoreiz uz spininga inerces spoles uztinu tievu emajētu vadu no kāda trafiņa... aizgāju tālu no pilsētas un zemē iespraudu naglu ar notīrītu emajētā vada pievienojumu.... tālāk vajadzēja iztīt spoli un vadu gar ceļu un kad beidzās vads, tad pieslēdzu uztvērēju otrā galā un otru zemētājelektrodu.... bet kad ieslēdzu uztvērēju, dabas rādio vietā skanēja neskaitāmas AM radiostacijas reizē ( pārslogota ieeja ). Nācās eksperimentu atkārtot pēc dažām dienām, bet šoreiz ar pasīvo zemfrekvences filtru antenas ieejā. Varēja uztvert dabas rādio un zemas frekvences trokšņus.
Tādi īsumā ir novērojumi.
Laimīgu un priecīgu jauno 2026 gadu!
Ingus.